Latviešu strēlnieki

Strēlnieki - septiņsimt gadu Slāpētās tautas skaļākais kliedziens Slepus sentrītais nazis Kas pāršķēla virves, lai varētu elpot Pusnaktīs baigās un aklās Pie Veisiem, pie Ķekavas, Slokas un Smārdes Tīreļa purvos balti kā spoki Jūs gājāt nāvē Strēlnieki lepnie, jūs zēni, No Latvijas pļavām un mežiem Dienu un nakti pie Juglas Traki un melni kā čugunā lieti Jūs vācu lepnumam - gvardiem Un viņu pārspēkam stāvējāt pretī Krievijas netīro ielu Sausās un slāpstošās lūpas Skūpstījāt asinīm savām Jūs - brīvības dēļ Zēni no Nordeķu priedēm Zvaigžņu un Rēveles ielām Es redzu pie debesīm naktī Tur, kur mākoņi mēnesi rok Pulks pēc pulka nāk aizsaules taktī Ceļas mirdzot un atkal plok Tie ir strēlnieki, kuru vairs nava Un kuru nebūs otrreiz vairs Tikai viņu mūžīgā slava Tautu sargās kā karogs kairs

Submitted by Immortal — Apr 24, 2025

Tās bija pirmās latviešu strēlnieku uzvarētās kaujas 1915. gada 29. oktobrī un 23. novembrī, kas palīdzēja apturēt vācu armijas virzīšanos uz priekšu. 1.Daugavgrīvas strēlnieku bataljona pirmā rota virsnieka Fridriha Brieža vadībā sakāva četrreiz lielākus vācu spēkus. Naktī vismelnākā dzimāt Jūs, ielu un rensteļu zeņķi Un tomēr jūs esat lieli Jo Jūs pirmie gājāt gaismas svīdumā vājā Kaujā pie Plakaniem, kaujā pie Veisiem No nameļiem sīkiem un greiziem Pretim smaidošai Misai un Iecavai Ar vienu domu - Aizsargāt ceļu uz Rīgu Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem Pirmā, mirdzošā, veiksmā Dzirdiet, kā kauju gājējai pirmajai rotai Un viņas vadonim Briedim Soļi, no purvājiem kāpdamies, mūžībā iedim... "Ei, puikas, kur gribat Jūs līst tā Mēs zinām tās vietas, stāviet Tur purvs priekšā un nāve!" Bet Jūs tikai uzsitāt knipu un teicāt: "Ei, cāļi, ne vīri" - Un pāri purvam tai naktī Jūs līdāt Bez rimas Jo Jūsu ienaids un sīkstums Pārvērta vizošā grīdā purvu dūņaino rāvu Bet tagad es saku, lai kur es stāvu No Ķekavas, Juglas un Tīreļa es jūtu Ieplūstam sevī dīvainu strāvu Kas liek manai sirdij un muskuļiem augšup tiekties Un es kliedzu: "Pieminiet Misu un Iecavu Pieminiet savus pulkus, visus astoņus!" Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem Pirmā, mirdzošā un veiksmā!

Submitted by NecroLord — Apr 24, 2025

Lai atbalstītu sabiedrotos (Angliju un Franciju), krievu 12.armija 1916.gada martā gatavoja uzbrukumu. Latviešu bataljoni devās kaujā kopā ar krievu daļām uz atklāta lauka pie Ķekavas. Ir 1916.gada marts Uz Ķekavas pozīcijām, kur Rīgas - Bauskas ceļš Pa sniega un dubļu pilnām stigām Brien latvju strēlniekbataljoni Tiem priekšā stāv nikna kauja Kur daudzi pirmoreiz ies ugunī Bet Rīgas pašpuikas jau paši cīņā raujas Jo droši tic, ka ienaidnieku dzīs No augstiem cara ģenerāļiem lemts Ar sibīriešu pulkiem kopā Tur galvenajā triecienjonī ies 2.Rīgas un 1.Daugavgrīvas bataljons Jau 20. marta naktī Tie ieņem vietas pirmās tranšejās Laiks paiet satraukuma pilnās gaidās Stāvot dubļos vai guļot slapjās granātbedrēs Līdz beidzot pussešos rītā Ierūcas krievu lielgabali pirmie Un sākas viesuļuguns Šauj 92 stobri un vācu pozīcijas Vārās tā kā katlā Tad kaujā dodas sibīrieši Un noskan pavēle: "Latvieši, uz priekšu!" Jau ienaidnieku fronte pušu rauta Un daudzi skaļu "Urā!" sauc Bet tālāk strēlnieki vairs netiek Sāk vācu ložmetēji viņu rindas jaukt Un arī atpakaļ vairs ceļa nava No artilērijas tur ugunssiena celta To sibīrieši neiztur - tie bēg Un vāci viņus līķu vālos slauka Bet latvieši vēl turas! Un tikai tumsā atpakaļ lien dzīvajie Un ievainotie ilgi vaid uz lauka No augstiem ģenerāļiem bija lemts Tur daudziem palikt marta granātlaukā

Submitted by The Void — Apr 24, 2025

No 1916. gada pavasara līdz rudenim otrais un trešais strēlnieku bataljons kopā ar krievu daļām aizstāvēja nelielu nocietinājumu Daugavas kreisajā krastā - priekšā bija ienaidnieks, aizmugurē - plata upe, apkārt - klajš, akmeņains lauks. Aizstāvēties nācās zem vācu šāviņu un indīgo gāzu uguns, kas prasīja lielus cilvēku upurus, tāpēc šī vieta tika saukta par Nāves salu. Tumši tek Daugaviņa Smagus, melnus viļņus veļ Lielgabalu dobjus dārdus No viņa krasta pāri ceļ Tur Nāves salas uguns laukā Lodes tikai dziesmas dzied Un indes gāzēm piepildīti Šāviņi cērt elpu ciet Bet ne jau raud un gaužas streļķi Zem granātuguns tie jautri smej Jo zina droši, par taisnu lietu Tie savas asinis te lej

Submitted by Infernal Flame — Apr 24, 2025

1916. gada 16.-20. jūlijs - sešas izmisīgas Jūlija kauju dienas uz atklāta lauka pie Ķekavas tajā pašā apvidū, kur notika Marta kaujas. Cīņā kopā ar krievu pulkiem devās 1., 6. un 7. latviešu bataljons. Karstā jūlija saule Vēl spīdi spoži Pār mežiem un pļavām Kur drīz triecienā trakā Trauks Latvju streļķi Ai, rāmā Ķekavas upe Vēl dzidri plūst tavs ūdens Bet jau drīz sarkanā krāsā To asinis krāsos Ai, lēnais vakara vējš Vēl šūpo balto bērzu lapas Drīz zem to kailajiem stumbriem Raks brāļu kapus Vēl manas skaidrās acis Mīļi šo pasauli tver Bet dziļi čukst tumša balss - Drīz tās tev uz mūžu būs jāaizver Pelēks un lietains aust 16. jūlijs Vēl klusums, bet tūlīt vārīsies elle Un asinis plūdīs Un daudziem sapņiem un cerībām pienāks tur gals Kad nāves pļaujmašīnas cilvēku ķermeņus mals Un tad uz priekšu, nav vietas vairs domām Kā ārprātīgs pāri pļavai tu trauc, Visapkārt spindz lodes, trīc, līgojas zeme Un blakus kāds krītot pēc mātes vēl sauc Kaukdama visa pasaule griežas Tērauda lietus no debesīm līst Šķīst dūņas, koki un zeme Un cilvēku locekļi lido tiem līdz Gaišā dienā uz atklāta lauka Pret dzeloņdrātīm un ložmetējiem Zem šrapneļu un granātu uguns Sākas strēlnieku skrējiens Un neapturams, kaut beigās ar' veltīgs Sešas ārprāta naktis un dienas Niknuma pilns trieciens Tikai dēļ cerības vienas - Redzēt savu Tēvzemi brīvu Ļaut simtiem un tūkstošiem mierīgi dzīvot!

Submitted by VladTheImpaler666 — Apr 24, 2025

Fridrihs Briedis (1888 - 1918) - viens no izcilākajiem latviešu strēlnieku virsniekiem, kurš vēl dzīvs būdams kļuva par leģendu, ar savu piemēru iedvesmodams citus. Kad sirmajai Tēvzemei grūti klājās Tu pirmais biji, kurš cēlās kājās Pirmais strēlnieku rindās stājies Tev dubļainās tranšejas kļuva par mājām Viskarstākā cīniņā Ar mirdzošu virsnieka zobenu rokā Pirmais tu biji, kas traucās Cauri ložu un granātu uguņu lokiem Pulkvedi Briedi - saviem kareivjiem labākais piemērs Droši tie gāja tev pakaļ vienmēr Pulkvedi Briedi - tu turpini dzīvot arī pēc nāves Un senajiem virsaišiem līdzās tagad tu stāvi Bez bailēm tu raudzījies nāvei acīs Vienalga tev bija, ko vēsture sacīs Jo ne jau par ordeņiem, caru vai slavu Tu cīnījies tikai par Tēvzemi savu Aiz kareivju mugurām platām Neslēpies bailīgs Jo tikai niknākās kaujas virpulī Spēji justies patiesi tu laimīgs Kad asins, zeme un ugunis šķīst Kad ložu lietus uz cilvēkiem līst Kad lielākās bailes pārvarēt nākas Tur tikai īstā dzīve tev sākas

Submitted by The Void — Apr 24, 2025

1916. gada 23. decembrī Tīreļa purva apkārtnē sākās leģendārās Ziemassvētku kaujas - krievu 12. armijas lielākais uzbrukums, kurā galvenais trieciens bija jānes latviešu strēlniekiem. Pēc nedēļu ilgām cīņām izdevās no vāciešiem atkarot Ložmetējkalnu, bet krievu ģenerāļu nemākulīgās rīcības dēļ, kaujās vairāk nekā 5000 latviešu strēlnieku zaudēja dzīvības... Kā aizkauts zvērs kauc ziemeļvējš Un pāri purvam sniegputeni griež Tas traucē mieru klusiem tēliem Un viņu sejās slapju sniegu sviež Viens otram blakus simtiem viņu guļ Un verās debesīs ar tukšām acīm Kas būs tik drosmīgs, ies un viņu mātēm sacīs Ka dēliem mūžam lemts ir tagad gulēt tā Tur Tīreļa purvā... Tai saltā Ziemassvētku rītā Cauri dzeloņdrāšu jūrai Kā milzu straume Latvju pulki plūda Kā nieku vācu fronti viņi pušu rāva Tos visus vienojuši bija naida karstā strāva Bet cauru dienu cīnoties sāk karavīri gurt - Kur palīgspēki, kāpēc vēl viņu nava?! Un viens pēc otra Latvju dēli krīt Un viņu pulki noasiņo sniegā, putenī un salā Tur Tīreļa purvā... Un kad reiz atkal atnāk Ziemassvētku nakts Un purvā izsalkuši vilki kauc Tad notrīs zeme zem smago soļu takts - Tie visi cēlušies pēc jaunas cīņas sauc Tur Tīreļa purvā Kur sals un nāve valda Kur šausmas, ciešanas bezgala Sniegā, putenī un salā

Submitted by Iron_Wraith — Apr 24, 2025

Pēc Ziemassvētku kaujām strēlniekiem atpūta nebija ilga, 23. janvārī vācieši sāk uzbrukumu, lai atgūtu nesen zaudēto Ložmetējkalnu. Tās bija pašas asiņainākās kaujas Rīgas frontē. 30 grādu sals Ledū kalts Ložmetējkalns Celieties, strēlnieki, elpot kļūst grūti Friči šurp gāzes lādiņus sūta Tā kā dobja aizkapa balss Ierūcas pirmais lielgabals Un viesuļuguns vēl neredzēta Jau pāri jums drāžas kā nāves vētra Visums piepildās ārprāta auriem Liekas ar pasauli šodien būs cauri Bet sakodiet zobus naida kvēlē Jums jānoturas šai zemes strēlē Esat kā vīri Kā zemgaļu karavīri Esat kā vīri Sirdīs savās no bailēm brīvi Nāk vācu ķēdes melnām masām Klusēdamas, sejām cietām un asām Jāatgūst tiem Ložmetējkalns Asinīs jānomazgā savs kauns Zem viņu trieciena krievu daļas Notrīc, ceļas un atpakaļ veļas Turieties, latvieši, jūs nedrīkstat gurt Jo šodien šī kauja jums jāiztur! Šaujot pārkarst šauteņu stobri Durkļi cērt miesās asiņu robus Līdz pēdējai robežai uzvilkts viss spēks Tagad vai nekad vairs, cilvēks kļūst zvērs Tur citur aiz mākoņiem spoži saulīte spīd Bet šeit tikai sals, šausmas un nāve ik brīd' Esat kā vīri Kā īsteni karavīri Jums jābūt kā vīriem Sirdīs savās no bailēm brīviem * "Esat kā vīri" - 5.Zemgales pulka kaujassauciens

Submitted by Pestilence — Apr 24, 2025

Pajautā savai sirdij Vai tiešām vari tu spēt Dzīves vismelnākā stundā Nenodrebēt Pajautā savai sirdij Vai var tev tā atbildēt Kad jācieš būs lielākās sāpes Vai spēsi tu izturēt? Tādi bija strēlnieki Gāja tie mirt par lietu Un ja vajadzēs tev Vai arī tu ietu? Vai spēsi beigt vaimanāt, gausties Un droši uz priekšu lauzties Caur nepārvaramiem šķēršļiem Caur asmeņiem, dzeloņiem, ērkšķiem Dzīvību vienīgo ziedot Par samaksu viņu iedot Lai cilvēku tūkstoši, simti Brīvai nākotnei dzimtu Ja zini, ka vari, tad celies Tver ieroci, rindā stājies Jau šonakt tev niknākā kaujā Savu dzīvību atdot būs jāiet Dreb bruģis smago soļu vienotā taktī Iet Latvju pulki projām naktī - "Ei, puikas, vēl pagaidiet mazliet Es arī vēlos jums līdzi iet!"

Submitted by Corpse Defiler — Apr 24, 2025