Tumši Ūdeņi

Mūsu grēki tā kā sienas ap mūsu sirdīm stiepjas Mēs savu sāpju gūstekņi klusumā mēmi kliedzam Tumši ūdeņi drūmi čukst krēslā: Nāk dvēseles nakts, un stundas ir vēlas! Pie vītušas zāles pieglaudies, ieelpo trūdus un atceries - Pie zemes un trūdiem lemts visiem atgriezties! Kur tīrā straume, kas nomazgās vainas? Kur baltā roka, kas piecels un sargās? Tumši ūdeņi drūmi čukst krēslā... Nāk dvēseles nakts, un stundas ir vēlas...

Submitted by Corpse Defiler — Apr 26, 2025

Es degu un degšu Kamēr paliks tikai sauja pelnu Akmens urnā, tavu asaru priekšā Es degu! Es degu un liesmas aiznes mani prom Uz mūžiem, bez cerībām Aiz uguns sienas Es degu! Es degu gaismā Es degu tumsā Dūmi slāpē balsis Lūgšanas, zaimus un atvadas Es degu, viss galā Oglēs kvēlo sirds...

Submitted by Corpse Defiler — Apr 26, 2025

Tā aiziet gaisma lēna kā tumšā atvarā Tur sen jau nogrimusi guļ mana sāpju sirds No tumšiem nama logiem es veros rudenī Kur krēslas miglā aukstā Tavs rēgs caur ēnām slīd Kā skumju attēls prātā reiz salauzts solījums Es dzirdu bēdu soļus, kas tuvāk nāk arvien Un dienas ātri paiet, un naktis garas kļūst Steidz dzīves straumes projām, sirds vientulībā lūzt Tā aiziet gaisma lēna, tai skumīgs skaistums līdz Man paliek tikai ēnas, kauss rūgtām zālēm piepildīts Un rudens veras manī, tā acis klusi raud Tavs rēgs sev līdz uz mūžu nu mani projām sauc…

Submitted by Infernal Flame — Apr 26, 2025

Pēdējo sveci iededz man, Azrael Lūgsimies kopā, jo nakts jau ir klāt Tavi spārni apsegs man seju Lai svece vasku kā asaras lej Ak, kavējies Azrael, uz mirkli vēl šeit Es zinu, ka drīz mums jāsteidzas prom Kur pazūd ēnas, kur izbeidzas laiks Un dziesma kur izskan, un izzūd kā rēgs Pēdējo sveci, lai sagaidām, izdegot kopā No lūpām, lai lūgšanas nokāpj uz sirdi Nakts klaudzina durvis, melni spārni mēnesi aizsedz Grūti spert pēdējo soli, kas klusā mūžībā aizved…

Submitted by Lake of Tears — Apr 26, 2025

Pa baltu sniegu nāve nāk Tās soļi viegli, nedzirdami iet Tai līdzi tā kā melni vilki Skrien neprāts, bads un vecas bailes Kā sveces sēru istabā Kāds iededz pāri egļu smailēm zvaigznes Un sals ar savām ledus skavām glāsta Līdz visu pārņem savāds siltums... Drīz nakts sniegs roku dvēselei Pa baltu sniegu projām vedīs Tad laiks būs nācis vilkiem dzīrot To acis tumsā auksti zvēro Tās tālās zvaigznes debesjumā Pār egļu smailēm, vēlā stundā Deg klusai piemiņai kā sveces Kas vēl par mani atcerēsies? Es nedzirdu, kā nāve nāk Pa baltu sniegu, zvaigznēm mirdzot Es nemanu, kā egļu ēnās Trīs melni vilki mani vēro Vien sals ar ledus rokām glāsta Un visu pārņem savāds siltums

Veļu māte, skumju māte sveču liesmas vējā trīc teic man, kamdēļ nerimst sāpes un pār zemi neaust rīts? Simtiem jūdžu tavas rokas manu vārgo miesu nes klusi izbeidz manas mokas ēnu segām acis sedz Gudri vārdi, laiks un tumsa dziedēt nespēj nāves brūces kur ņemt spēku elpot tālāk asins melnā zemē sūcas... Nebūtība, tumšais atvars Atrauj dvēseli no miesas Otru iemet aukstā kapā Veļu māte, skumju māte Tevis nav, un manis arī Tevis nav un manis arī Tevis nav un manis arī

Submitted by SerpentEve — Apr 26, 2025

Es dzirdu tūkstoš balsis No tumšiem mākoņiem Vien tuvu dārdošs pērkons Un bēru zvans tā skan “Ak cilvēk, kas tu esi? Tavs ceļš ar ērkšķiem sēts. Un tavas dzīves straumes Uz tumšu kapu plūst…” Kas rokām atņem spēku Un dvēselei liek skumt? Kas vajā mūs un moka, Un cerībām liek brukt? Es esmu viens, neviena cita nav Es nezinu, kur gaisma mīt Vien ēnas tukšās telpās staigā Man nav, ko mājās sagaidīt Mans neprāts, tumšās dziņas Kā ļauni kraukļi ķērc un plosa Ar līkiem nagiem vientulību manu Neviena nav, es kliedzu naktī… Es dzirdu tūkstoš balsis No tumšiem mākoņiem Kā tuvu dārdošs pērkons Un bēru zvans tās skan Un izmisums pār rudens laukiem Uz melna zirga trauc Šai grēku pilnai pasaulei Vairs laika nevaid daudz!

Submitted by NecroLord — Apr 26, 2025