Pavisam

Mēs esam putekļi, Un laiks mūs aizslaucīs prom Par mums jau samaksāts, Par mums jau sen ir lemts. Tā ēna, kas stiepjas mums pāri, Ir mums atņemtās bailes. Un tagad tās sūta mums pakaļ. Un tagad tās sūta mūs aprīt. Brūk ceļš atpakaļ Drūp akmenī cirstais Un varoņi raud Tie atstāj mūs vienus Mēs nezinām, kur Mūs aizvedīs vētra Mēs varam vien klusēt Un stāvēt kopā šeit.

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Tagad būs nebūt vēl Tagad nebūs būt aizvien Atstāt, paņemt, atstāt un zust Aizvākt, aizmirst, norimt un zust Kaut zustu tukšums Kaut rimtos rēgs Kaut spētu es celties, izbēgt un būt Tā paiet laiks Tā stājas sirds Viss būs, kā lemts Viss būs, kā lemts Lai brūk, kam jābrūk Lai mirst, kam jāmirst Lai notiek Tavs prāts Lai notiek un pāriet Tā paiet laiks Tā iestājas tumsa Viss būs, kā lemts Viss būs, kā lemts

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Miegā norimst vētra Viss nostājas savās vietās Kas bijis, seko man šeit miglā Kas bijis, turpina būt te Šeit redzu cauri zvaigznēm Šeit redzu cauri sev Kam jābūt, būs palikt te Kam jābūt, būs neizlauzties Vēl brīdi ļaujiet palikt Vēl brīdi nepamosties Nākamreiz nebūs tik drīz Nākamreiz nebūs kā tagad Jau paceļas elles priekškars Jau tālumā liesmas kvēlo Kam jābūt, tam vēl vajadzīgs laiks Kam jābūt, tam vēl jāpaliek šeit Aug sienas jau pusceļā Zūd acu gaisma dienas gaismā Es esmu atpakaļ Atpakaļ pie aizsaules vārtiem

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Mēs noslīksim kopā kā kucēni maisā Un aiziesim mokās kā mocekļi teiksmā Mēs aizdegsim un izdegsim, jo tikai tā Mēs izbēgsim un aizmirsīsim to, kas sāp Mēs neliksim saprast nevienam Un neatstāsim atbildes aiz mums Un nebūsim parādā par solīto Un atstātās rētas būs viņu pašu

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Nāk beigas kā neredzams rēgs Laiks ielaist ir indi mums rētās Lai asiņo tās kā nekad Lai asiņo ilgi un smagi Nāk bende kā pestītājs svēts Laiks likt mūsu galvas ir cilpā Lai žņaudz viņa mūs kā nekad Lai žņaudz viņa ilgi un smagi Nāk sēras kā laimīga vēsts Laiks sēt starp mums mūžīgu naidu Lai nīstamies tā kā nekad Lai nīstamies ilgi un smagi Nāk draudi kā sargātājs cēls Laiks maksāt ar gaisu, ko tveram Lai smokam mēs tā kā nekad Lai smokam mēs ilgi un smagi

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

(<em>Instrumental</em>)

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Gods un negods Mēs bijām viens vesels Līdz nosita stunda Un nestunda sākās Zeme atvērās Un es kritu Bet tas palika augšā Un atteicās Zem viena dvēseļu jumta Mēs mītam katrs par sevi Un es dzirdu Un es atceros Es atceros spilgti Un atmiņas piepilda telpu Šie brīži, kad aizmirstu elpot Šie brīži, kad neesmu vairs šeit Zem viena dvēseļu jumta Vājprāts saprātu pārņem Visļaunākais paveras priekšā Visļaunākais iemājo lietās Un es dzirdu Un es atceros Šie brīži, kad aizmirstu elpot Šie brīži, kad neesmu vairs šeit Nāk vētra, miers domās gaist Kliedz klusums – Tev nebūs rimties

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Caur padebešiem laužas klaigas Tās ir bailes, kas nāk atpakaļ Aizdzītas, slēptas tās krājās Kļuvušas par naidu, tās atgriežas Nu nedienas atgriežas miņā Kā pagātnē ienaidnieks nenokauts Nu zemi pārņem vētraina jūra Un gaisu aprij svelmainas liesmas Kur lai rod spēkus pretoties, Kad pamats zem kājām zūd? Kā kopā būt kā vienam? Kā salauzto apvienot? Reiz bija tik skaisti Kad tumsā slēptais klusēja Līdz uzausa rīts Un vārdi izgaisa Alkatība lēni pūst Un vēstneši runā mīklās Simtos acu maldīties Simtos prātu kļūdīties Birst asaras straumēm Nesalauzta stājas sirds Aug sienas tik strauji Un ieaug tajās bieds Simtos acu liesma dziest Simtos prātu jumti brūk Viensejaini pūļi laužas un kvelš Vienā neprāta balsī tie melš Nolemtība aust pāri nestundā Tumšos laikos atpakaļ velk Tumsā atgriežas vārdi Un asinskāre dzimst No sienām runā bieds Un modina zudušus rēgus Nu beidzot tie raduši miesu Nu beidzot tiem piešķirta balss

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Kad neziņā kritām Mēs piesaucām ēnas Un ielaidām balsis Un tās pat miegā mūs nelaiž prom Kad gaidīt nav ļauts Kad skatienā pazūd laiks Kad atpakaļceļa nav Mums atliek vien dzīt Kad neņēmām ļaunā Mēs auklējām sērgu Un ļāvāmies briesmām Un tās pat miegā mums neļauj būt Kad paciest nav ļauts Kad mūžībā pazūd spēks Kad atpakaļceļa nav Mums atliek vien dzīt

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026

Paisums nāk Bēg mūsu saprāts Nav vairs kur Nav vairs kad Nāc ar mums Met pie malas Nāc ar mums Nāc ar mums Noasiņot tik viegli Atdot sevi pavisam Gulies, ļaujies Gursti, slābsti vieglās mokās

Submitted by Celtic Frost — Jun 17, 2026